Atklājiet stāstu par Toussaint Louverture, cilvēku, kurš pārvarēja verdzību, lai vadītu Haiti revolūciju un nodrošinātu brīvību no Francijas.
Lasīt VairākVairāk nekā gadsimtu Hārlemas leģendārais Apollo teātris ir uzsācis melnādaino izpildītāju karjeru no Džeimsa Brauna līdz Maiklam Džeksonam.
Lasīt VairākLaika posmā no 1979. līdz 1981. gadam Atlantas bērnu slepkavībās tika nogalināti 29 melnie bērni un jaunieši. Veins Viljamss tika notiesāts, taču upuru ģimenes uzskata, ka īstais slepkava joprojām atrodas tur.
Lasīt VairākBaltais augstākais pārstāvis Tomass Blantons bija pēdējais izdzīvojušais no trim KKK locekļiem, kuri tika notiesāti par uzbrukumu Birmingemas, Alabamas štatā, 16. ielas baptistu baznīcai.
Lasīt VairākMuhameds Ali, kas vislabāk pazīstams ar boksera uzvarām, tiek atcerēts arī ar politisko aktivitāti, filantropiju un dažām dīvainām dīvainībām.
Lasīt VairākValteram Makmilianam 1988. gadā piesprieda nāvessodu par Rondas Morisonas slepkavību Monroevilā, Alabamas štatā, neskatoties uz to, ka nav pierādījumu par lietām.
Lasīt VairākVairāk nekā divas desmitgades pēc Tupaka Šakura nāves 1996. gadā viņa slepkavība joprojām nav oficiāli atrisināta. Šeit ir fakti - un teorijas par to, kas ir atbildīgs.
Lasīt VairākŠarlote no Mēklenburgas-Strelicas bija Lielbritānijas karaliene no 1761. līdz 1818. gadam. Vēsturnieki meklēja saknes no mauru saimnieces.
Lasīt VairākKad Bobs Dilans lasīja par Hattiju Kerolu, melno bārmeitu, kuru 1963. gadā nogalināja Viljams Zantzingers, viņš pārvērta viņas traģēdiju par protesta dziesmu.
Lasīt VairākMērija Seklola bija Jamaikā dzimusī medmāsa, kas Krimas kara laikā palīdzēja britu karavīriem, taču viņas darbu aizēnoja Florence Naitingeila.
Lasīt VairākViola Desmonda aizdedzināja Kanādas pilsoņu tiesību kustību pēc tam, kad 1946. gadā atteicās pamest Jaunskotijas teātra nodaļu, kas paredzēta tikai baltajiem.
Lasīt Vairāk1981. gada aprīlī spriedze starp Brikstonas melnādaino kopienu un lielākoties baltādaino Metropolitēna policiju pārauga vēsturiskā sacelšanās.
Lasīt VairākViljams Dorsijs Svons, dzimis verdzībā Merilendā 1858. gadā, cīnījās par dīvainu atbrīvošanu kā aktīvists un pirmā sevis aprakstītā 'Dragas karaliene'.
Lasīt Vairāk
