Orleānas aplenkums , (1428. gada 12. oktobris – 1429. gada 8. maijs), Francijas pilsētas Orleānas ielenkums, ko veica angļu spēki, Simts gadu karš starp Franciju un Angliju.
Aplenkumu uzsāka Solsberi grāfs Tomass de Montakūte pēc tam, kad angļi bija iekarojuši Meinu - pierobežas reģionu starp zonu, kurā Anglijas Henriju VI atzina par Francijas karali, un zonu, kas atzīst daupīnu Kārli VII. Bet Solsberi uzņēmums bija pretrunā ar Henrija VI reģenta Francijā, Bedfordas hercoga Jāņa padomiem, kurš tā vietā iebilda par virzību uz Anjou. Solsberi sagūstīja dažas svarīgas vietas augšpus un lejpus Orleānas, kā arī tilta galvas fortu Luāras upes dienvidu krastā iepretim pašai pilsētai, pēc tam 1428. gada 3. novembrī mira no brūces. Viņa pēctecis Viljams de la Pole, Sufolkas grāfs, neko nedarīja, lai veicinātu operāciju līdz decembrim, kad Džons Talbots (vēlāk Šrūsberijas grāfs) un Tomass Skals ieradās viņu stimulēt. Pēc tam tika veikti iespaidīgi aplenkuma darbi, ieskaitot fortus. Pagāja nedēļas; tika sakauts franču mēģinājums sagriezt aplencēju piegādes līniju (Siļķu kauja, 1429. gada 12. februāris); un aizstāvji, zem Žans d'Orleāns, Dunoisa grāfs (Kārļa VII nelaiķa tēvoča Luisa, hercoga d’Orleāna dabiskais dēls), domāja par kapitulāciju, kad Džoans Arka pierunāja Kārli VII nosūtīt armiju pilsētas atbrīvošanai. Diversiāla darbība pret vienu no angļu fortiem ļāva Džoanam no Čēzija, piecas jūdzes augšpus straumes, 30. aprīlī ienākt Orleānā ar piegādēm. Nākamajā nedēļā galvenie angļu forti tika iebrukti, un Safolka atteicās no aplenkuma.
Copyright © Visas Tiesības Aizsargātas | asayamind.com