Tārps , jebkura cita nesaistīta bezmugurkaulnieks dzīvnieki, kuriem parasti ir mīksts, slaids, iegarens ķermenis. Tārpiem parasti trūkst piedēkļu; polichaete annelids ir a uzkrītošs izņēmums. Tārpi ir vairāku bezmugurkaulnieku phyla pārstāvji, tostarp Platyhelminthes (plakanie tārpi), Annelida (segmentētie tārpi), Nemertea (lentes tārpi), Nematoda (apaļie tārpi, pinworms utt.), Sipuncula (zemesriekstu tārpi), Echiura (karotes tārpi), Acanthocephala (dzeloņtārpi) tārpi ar galvu), Pogonophora (bārdas tārpi) un Chaetognatha (bulttārpi).
Šis termins tiek brīvi lietots arī simtkājiem un tūkstoškājiem; citu bezmugurkaulnieku, jo īpaši atsevišķu kukaiņu, kāpuru (nenobriedušām) formām; un dažiem mugurkaulniekiem - piem. aklais tārps ( čūska trausla ), ķirzaka bez galiem, čūskveida. Vienā laikā visas tārpveidīgo dzīvnieku phyla tika klasificētas kā Vermes - šis termins vairs nav izplatīts.
Galvenās tārpu grupas ir dažādas sugas gada plakanais tārps , annelid, lentes tārps, cirpējēdes tārps un ashelmints ( qq.v. ). Tārpiem parasti ir iegarens, cauruļveida ķermenis, parasti diezgan cilindrisks, saplacināts vai lapveidīgs un bieži bez piedēkļiem. To izmērs atšķiras no mazāk nekā 1 mm (0,04 collas) noteiktos nematodos līdz vairāk nekā 30 m (100 pēdas) noteiktos lentes tārpos (phylum Nemertea).
Tārpi izplatībā ir universāli, sastopami jūras, saldūdens un sauszemes biotopos. Daži tārpu veidi ir parazitāri, citi ir brīvi dzīvojoši. No cilvēka viedokļa tārpi ir svarīgi kā augsne kondicionieri ( piem. annelīdi, ashelminti) un kā cilvēku un mājdzīvnieku parazīti ( piem. plathelminti, ashelminti) un kultūraugu ( piem. aschelminti). Ekoloģiski tārpi veido svarīgu saikni pārtikas ķēdēs praktiski visās pasaules ekosistēmās.
